Autortiesības un licences
Pētniecības rezultāti, tajā skaitā datu kopas, var tikt aizsargātas ar autortiesībām, un tām var pievienot licences, kas nosaka turpmākās lietošanas nosacījumus. Autortiesības neattiecas uz pašiem skaitļiem un/vai faktiem, kas ievākti pētniecības laikā, bet gan uz datu kopu, ko konkrētie pētnieki ir sakārtojuši un aprakstījuši, ieguldot tajā savu radošo un intelektuālo pienesumu.
Licences nosaka, kā citi drīkst izmantot, koplietot, pārveidot vai izplatīt pētniecības rezultātus — datu kopu, programmatūru vai jebkuru citu materiālu, kas tapis pētniecības gaitā. Tās palīdz datu turētājam aizsargāt intelektuālo īpašumu, bet lietotājam ļauj saprast, kā drīkst izmantot izveidotos materiālus, piemēram, vai nepieciešams norādīt atsauci un vai atļauts lietot tos komerciāliem nolūkiem.
Lai palīdzētu noteikt pētnieciskajiem rezultātiem vispiemērotāko licences veidu, var izmantot tiešsaistes licences izvēles palīgrīku.
Licences datu kopām
Pētniecības datu kopu licencēšana ir ieteicama, lai skaidri norādītu, ko citi drīkst darīt ar datiem atkārtotas izmantošanas gadījumā. Visbiežāk licence tiek piešķirta, ievietojot datu kopu pētniecības datu repozitorijā, kā, piemēram, DataverseLV, Zenodo u. c.
Creative Commons (CC) licences piedāvā standartizētu veidu, kā autori var piešķirt sabiedrībai atļauju izmantot viņu darbus, ievērojot autortiesības. Galvenās CC licenču grupas: CC0 (publiskais domēns) un CC BY (ar atsauci uz autoru).
-
Creative Commons Zero Public Domain Dedication (CC0) ļauj publicēt datu kopas kā publiski pieejamu sabiedrības īpašumu. Tās nav aizsargātas ar autortiesībām, ļaujot ikvienam tās izmantot bez ierobežojumiem — gan akadēmiskiem, gan komerciāliem nolūkiem. CC0 licence neprasa iekļaut atsauci uz oriģinālā darba autoru, tomēr akadēmiskā godīguma prakses ietvaros to ieteicams ›norādīt. CC0 licences izmantošana uzskatāma par labāko veidu, kā veicināt datu kopīgošanu un atkārtotu izmantošanu, lai atbalstītu atvērto zinātni.
-
Creative Commons Attribution (CC BY) ļauj brīvi kopēt, izplatīt, pārveidot un izmantot datu kopu arī komerciāliem nolūkiem — ar nosacījumu, ka tiek norādīta atsauce uz autoru un avotu. Ja autori vēlas ierobežot datu kopas lietošanas nosacījumus, CC BY licencei iespējams pievienot papildu nosacījumus (skatīt zemāk).

Licences programmatūrai
Arī pētniecībā izstrādātajai programmatūrai ieteicams piešķirt licenci, lai skaidri norādītu, ar kādiem nosacījumiem šī programmatūra turpmāk var tikt lietota.
Programmatūrai pieejamas daudzas un dažādas licences atkarībā no tā, vai tā balstās uz oriģināli radīta vai uz iepriekš izstrādāta koda. Licencējot programmatūru, jāņem vērā, vai ir plānots to komercializēt vai patentēt.
Pētniecībā īpaši nozīmīga ir atvērtā pirmkoda programmatūra (angliski: open-source software). Šāda programmatūras pirmkods ir brīvi pieejams ikvienam, un to var skatīt, izmantot, mainīt un izplatīt — gan oriģinālā, gan modificētā formā. Atvērtā pirmkoda programmatūrai pastāv dažādi licenču veidi, kas nosaka, kā šo programmatūru drīkst lietot un izplatīt.
Programmatūras licences var iedalīt divās plašās kategorijās:
-
Permissive licences: ļauj lietot, mainīt un izplatīt programmatūru, arī komerciālos slēgtā pirmkoda produktos. Bieži vien šīm licencēm ir minimālas prasības — galvenokārt saglabāt oriģinālo autorību (piemēram, MIT, Apache 2.0, BSD).
-
Copyleft licences: pieprasa, lai arī atvasinātie darbi tiktu izplatīti ar tādu pašu licenci — tas nodrošina, ka modificētais kods arī paliek atvērts (piemēram, GNU, GPL, AGPL).
Bieži rodas sarežģījumi noteikt, kura licence ir vispiemērotākā. Licences izvēli ieteicams apspriest pētījuma grupā, kā arī neskaidrību gadījumā sazināties ar atbalsta personālu universitātē vai institūtā.
Lai gūtu priekšstatu par to, kādas licences pieejamas programmatūrai, ieteicams izmantot šos izvēles rīkus: