Repozitoriju veidi

Kopumā repozitoriji dalāmi trijās lielās kategorijās — daudznozaru, nozaru un institucionālie repozitoriji. 

Daudznozaru repozitoriji 

Daudznozaru pētniecības datu repozitoriji apkopo un glabā datus no dažādām zinātnes nozarēm un disciplīnām. Tie parasti atbalsta plašu datu tipu un datņu formātu klāstu, izmanto vispārīgus metadatu standartus un nodrošina piekļuvi plašam pētnieku lokam. 
Daudznozaru repozitoriji veicina starpdisciplināro sadarbību, datu atkārtotu izmantošanu un ilgtermiņa saglabāšanu. 
  • DataverseLV: Latvijas Nacionālais pētniecības datu repozitorijs ir izstrādāts, lai pētnieki Latvijā varētu deponēt savus pētniecības datus pēc projektu vai pētnieciskās darbības noslēguma. DataverseLV datu kopas var tikt publicētas ar atvērtu, daļēji slēgtu vai slēgtu piekļuvi. DataverseLV repozitorijs atbilst FAIR principiem 
  • Zenodo: OpenAIRE un CERN izstrādāts repozitorijs, kas atbalsta ne tikai dažādu zinātņu nozaru datu deponēšanu, bet piedāvā publicēt arī dažādus citus pētnieciskos rezultātus, piemēram, prezentācijas, mācību materiālus, datu pārvaldības plānus u. c. 
  • Figshare: piedāvā pētniekiem glabāt visa veida pētījumu rezultātus, tajā skaitā apjomīgas datu kopas 
  • Dryad: daudznozaru repozitorijs, kas piedāvā metadatu kvalitātes kontroli pirms datu publicēšanas 

Nozaru repozitoriji  

Nozaru specifiskie repozitoriji glabā datus no konkrētas zinātnes jomas vai nozares. Dažkārt tie var pieņemt ierobežotu skaitu datu veidu vai datņu formātu, izmantot specializētus metadatus un terminoloģiju vai kā citādi ierobežot iesniedzamo un pieejamo datu veidus. 
Nozaru specifiskie datu repozitoriji bieži vien piedāvā pielāgotus rīkus, kas lietotājiem palīdz meklēt, apvienot un atkārtoti izmantot tajos deponētos datus. Šajos repozitorijos strādājošie datu kuratori parasti specializējušies konkrēta veida datos, kas nodrošina augstāku kompetenci datu pārvaldībā un kvalitātē. 
Tomēr šiem repozitorijiem piemīt arī trūkumi. Kopumā ir ļoti daudz un dažādu nozaru repozitoriju, tāpēc pētniekiem var būt grūti noteikt, kurš no tiem ir visatbilstošākais vai visplašāk izmantotais viņu zinātniskajā kopienā.  
Ja projektā tiek izmantoti dažāda veida dati, var būt nepieciešams tos sadalīt vairākos repozitorijos. Turklāt dažās zinātnes nozarēs vai atsevišķiem datu veidiem nozaru specifiskie repozitoriji vispār nepastāv. 

Institucionālie repozitoriji 

Institucionālos datu repozitorijus izstrādā akadēmiskās vai zinātniskās institūcijas, lai atbalstītu pētniekus, kas ir saistīti ar konkrētu iestādi, un palīdzētu tiem ievērot finansētāju vai izdevēju prasības attiecībā uz datu pārvaldību.  
Latvijā ir pieejami institucionālie pētniecības repozitoriji Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Šie repozitoriji nodrošina iespēju attiecīgo universitāšu pētniekiem deponēt un glabāt savus pētniecības datus, veicinot to pieejamību, saglabāšanu un atkārtotu izmantošanu. Institucionālie repozitoriji atbalsta dažādus datu formātus un nodrošina metadatu aprakstīšanu.  

Repozitoriju veidi

Kopumā repozitoriji dalāmi trijās lielās kategorijās — daudznozaru, nozaru un institucionālie repozitoriji. 

Daudznozaru repozitoriji 

Daudznozaru pētniecības datu repozitoriji apkopo un glabā datus no dažādām zinātnes nozarēm un disciplīnām. Tie parasti atbalsta plašu datu tipu un datņu formātu klāstu, izmanto vispārīgus metadatu standartus un nodrošina piekļuvi plašam pētnieku lokam. 
Daudznozaru repozitoriji veicina starpdisciplināro sadarbību, datu atkārtotu izmantošanu un ilgtermiņa saglabāšanu. 
  • DataverseLV: Latvijas Nacionālais pētniecības datu repozitorijs ir izstrādāts, lai pētnieki Latvijā varētu deponēt savus pētniecības datus pēc projektu vai pētnieciskās darbības noslēguma. DataverseLV datu kopas var tikt publicētas ar atvērtu, daļēji slēgtu vai slēgtu piekļuvi. DataverseLV repozitorijs atbilst FAIR principiem 
  • Zenodo: OpenAIRE un CERN izstrādāts repozitorijs, kas atbalsta ne tikai dažādu zinātņu nozaru datu deponēšanu, bet piedāvā publicēt arī dažādus citus pētnieciskos rezultātus, piemēram, prezentācijas, mācību materiālus, datu pārvaldības plānus u. c. 
  • Figshare: piedāvā pētniekiem glabāt visa veida pētījumu rezultātus, tajā skaitā apjomīgas datu kopas 
  • Dryad: daudznozaru repozitorijs, kas piedāvā metadatu kvalitātes kontroli pirms datu publicēšanas 

Nozaru repozitoriji  

Nozaru specifiskie repozitoriji glabā datus no konkrētas zinātnes jomas vai nozares. Dažkārt tie var pieņemt ierobežotu skaitu datu veidu vai datņu formātu, izmantot specializētus metadatus un terminoloģiju vai kā citādi ierobežot iesniedzamo un pieejamo datu veidus. 
Nozaru specifiskie datu repozitoriji bieži vien piedāvā pielāgotus rīkus, kas lietotājiem palīdz meklēt, apvienot un atkārtoti izmantot tajos deponētos datus. Šajos repozitorijos strādājošie datu kuratori parasti specializējušies konkrēta veida datos, kas nodrošina augstāku kompetenci datu pārvaldībā un kvalitātē. 
Tomēr šiem repozitorijiem piemīt arī trūkumi. Kopumā ir ļoti daudz un dažādu nozaru repozitoriju, tāpēc pētniekiem var būt grūti noteikt, kurš no tiem ir visatbilstošākais vai visplašāk izmantotais viņu zinātniskajā kopienā.  
Ja projektā tiek izmantoti dažāda veida dati, var būt nepieciešams tos sadalīt vairākos repozitorijos. Turklāt dažās zinātnes nozarēs vai atsevišķiem datu veidiem nozaru specifiskie repozitoriji vispār nepastāv. 

Institucionālie repozitoriji 

Institucionālos datu repozitorijus izstrādā akadēmiskās vai zinātniskās institūcijas, lai atbalstītu pētniekus, kas ir saistīti ar konkrētu iestādi, un palīdzētu tiem ievērot finansētāju vai izdevēju prasības attiecībā uz datu pārvaldību.  
Latvijā ir pieejami institucionālie pētniecības repozitoriji Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Šie repozitoriji nodrošina iespēju attiecīgo universitāšu pētniekiem deponēt un glabāt savus pētniecības datus, veicinot to pieejamību, saglabāšanu un atkārtotu izmantošanu. Institucionālie repozitoriji atbalsta dažādus datu formātus un nodrošina metadatu aprakstīšanu.