Atslēgu tabulas

Atslēgu jeb kodu tabulas ir viena no vienkāršākajām un intuitīvi saprotamākajām pseidonimizācijas metodēm, kurā oriģinālie personas identifikatori (piemēram, vārdi vai personas kodi) tiek aizvietoti ar pseidonīmiem Līdz ar to datu kopā, kas tiek izmantota analīzei, tiešie identifikatori vairs neparādās.  

Pseidonīmu ģenerēšanai visbiežāk izmanto vai nu konsekventus kārtas skaitļus (piemēram, P001, P002, [..] P999 vai ID-01, ID-02, [..] ID-99), vai pēc nejaušības principa ģenerētus skaitļus (angliski: randomly generated numbers).  

Lai nākotnē būtu iespējams datu kopu rediģēt, papildināt vai sasaistīt ar citām datu kopām, tiek veidota atsevišķa atslēgas datne jeb atslēgas tabula. Atslēgas jeb kodu tabulā pseidonīmi tiek sasaistīti ar attiecīgajiem personas datiem. Šo tabulu nepieciešams glabāt atsevišķi no pseidonimizētajiem pētniecības datiem vietā, kur tiek nodrošināta piekļuves kontrole, šifrēšana un drošības pasākumi sensitīvo datu glabāšanai. Tā pieejama tikai pētniekam, kuram nepieciešams zināt personu īstās identitātes (piemēram, vadošajam pētniekam), bet nav pieejama citiem. 

Piemērs 

Oriģinālie dati satur personas datus un tiešos identifikatorus (vārdus un studenta apliecību numurus), kuri nav nepieciešami analīzei. Tomēr nākotnē būs nepieciešamība šo datu kopu papildināt, kā arī tiek nodrošināta iespēja, ka dalībnieki var izstāties no pētījuma un lūgt dzēst savus datus. 

Oriģinālie dati 

Pseidonimizācijas procesā tiek izveidota atslēgas tabula, kurā personas dati tiek sasaistīti ar jaunizveidoto pseidonīmu (dalībnieka ID). Atslēgas tabula glabājas drošā, šifrētā datubāzē, atsevišķi no pseidonimizētās datu kopas.  

Atslēgas tabula 

Pseidonimizētā datu kopa nesatur personas datus (vārdus un studenta apliecību numurus). Šī datu kopa ir izmantojama pētījumā. 

Pseidonimizētā datu kopa 

Atslēgas tabula ir vienkārša un viegli saprotama, kā arī īstenojama bez sarežģītiem algoritmiem. Pētniekam ir pilnīga kontrole pār pseidonīmu formātu un saturu. Ar kodu tabulas palīdzību ērti var atjaunot, papildināt vai dzēst oriģinālos datus, ja nepieciešams. Ja datu subjekts izsaka vēlmi, lai viņa dati tiktu dzēsti, nepieciešams dzēst ierakstus gan datnē ar informāciju, gan atslēgas tabulā. 

Tomēr jāņem vērā vairāki riski: 

• Ja atslēgas tabula kļūst zināma trešajām personām, visa pseidonimizācijas sistēma sabrūk. Tāpēc nepieciešams arī pseidonimizētos datus glabāt droši, kā aprakstīts šī ceļveža 3. nodaļas sadaļā Sensitīvie dati. Atslēgas tabulu nepieciešams glabāt atsevišķi no pētniecības datu kopu glabāšanas vietas, ierobežot piekļuvi tikai īpaši pilnvarotām personām un reģistrēt katru piekļuves gadījumu. 

• Lielām datu kopām atslēgas tabula var kļūt grūti pārvaldāma, un pastāv manuālo kļūdu risks. Apjomīgas analizējamās informācijas gadījumā ieteicams izmantot uz algoritmiem balstītus pseidonimizācijas veidus.