Šifrēšana (angliski: encryption)

Atšķirībā no jaucējfunkcijas šifrēšana ir divu virzienu process — datus var gan šifrēt, gan atšifrēt, izmantojot šifrēšanas atslēgu (paroli, kodu). Arī šī procesa pamatā ir matemātiski algoritmi, kas sistēmiski pārveido oriģinālos datus. Šo metodi var izmantot gan vienkāršām, gan sarežģītām datu struktūrām. Šifrēšana nodrošina labāku drošību nekā vienkārša atslēgas tabula, ja šifrēšanas atslēga tiek pienācīgi aizsargāta. 

Izmantojot šifrēšanas metodi, nav nepieciešams saglabāt atslēgas tabulu vai oriģinālo vērtību tabulu. Īpaši drošā veidā gan jāsaglabā šifrēšanas atslēga, un par to ir informēts tikai pētnieks, kuram nepieciešams zināt personu īstās identitātes (piemēram, vadošais pētnieks). 

Piemērs 

Šifrēšanas process soli pa solim: 

1. Sākotnēji izvēlies šifrēšanas algoritmu (piemēram, AES, ko iespējams lietot, izmantojot tādus programmēšanas rīkus kā R, Python u. c.) 

1. Izveido drošu šifrēšanas atslēgu (piemēram, paroli “UniversityResearch2025”) 

1. Šifrē identifikatoru ar izvēlēto atslēgu 

1. Aizstāj oriģinālo identifikatoru ar šifrēto versiju 

1. Drošā veidā uzglabā atšifrēšanas atslēgu 

Oriģinālie dati: 

Pseidonimizēta datu kopa, izmantojot AES šifrēšanas algoritmu un atslēgu “UniversityResearch2025”: