Pseidonimizācija
Pseidonimizācija ir process, kurā personas dati tiek aizvietoti ar izdomātiem identifikatoriem (pseidonīmiem), piemēram, ar unikāliem kodiem vai numuriem, saglabājot iespēju atjaunot sākotnējo informāciju, ja tas nepieciešams pētījuma mērķu sasniegšanai. Šo procesu var veikt gan manuāli, gan ar IT rīku palīdzību.
Pseidonimizācijas stratēģijas izvēle
Pseidonimizāciju var īstenot, lietojot dažādas metodes. Atkarībā no datu veida un pētniecības mērķiem jāizvēlas piemērotākā stratēģija.
|
Atslēgas tabula (angliski: key file; lookup table; coding table) |
Jaucējfunkcija (angliski: hash function) |
Šifrēšana (angliski: encryption) |
| Manuāli ieviešama |
✔ |
|
|
| Tehniski vienkārša |
✔ |
|
|
| Pseidonimizēšanas pamatā ir algoritms |
|
✔ |
✔ |
| Piemērota liela apjoma datiem |
|
✔ |
✔ |
| Atgriezeniska |
✔ |
|
✔ |
| Kontrole pār pseidonīma izvēli |
✔ |
|
|
| Augstāks risks re-identifikācijai |
✔ |
|
|
Gan atslēgu tabulas, gan algoritmiski ģenerēti pseidonīmi ir vērtīgi rīki datu aizsardzībai. Atslēgu tabulas piedāvā vienkāršību un tiešu kontroli, bet tās var būt grūti izmantot lielam datu apjomam. Algoritmiski pseidonīmi piedāvā efektivitāti un konsekvenci lielās datu kopās, bet var būt tehniski sarežģītāki un, ja nav pareizi ieviesti, var atklāt šablonus, kas var atvieglot identitātes atjaunošanu (datu deanonimizāciju).
