Tehniskie un praktiskie aspekti

Atbilde: Pētniecības datus ieteicams uzglabāt šifrētās un drošās vietās, piemēram, uz pētniecības institūcijas uzturētajiem tīkla diskiem vai mākoņpakalpojumu serveriem  vai specializētos datu repozitorijos. Ir būtiski veidot regulāras rezerves kopijas un ievērot datu aizsardzības prasības, ko nosaka, piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). 

Atbilde: Par metadatu ievadi un to atbilstību standartiem, piemēram, Dublin Core, DataCite, atbild pats pētnieks vai viņa pilnvarota persona projektā. 
Repozitoriji parasti piedāvā metadatu ievades laukus, kas dod iespēju ievadīt metadatus pēc kāda/iem metadatu standartiem. To, kādus metadatu standartus atbalsta konkrētais repozitorijs, ieteicams meklēt repozitorija aprakstā un dokumentācijā. Repozitoriji visbiežāk nodrošina tikai pamata lauku aizpildes pārbaudi, retāk visaptverošu pārbaudi, līdz ar to par lauku aizpildīšanas pilnīgumu atbild pats pētnieks. 
Ja ir nepieciešams ievadīt metadatus lielākiem datu apjomiem vai specifiskām nozarēm, iespējams izmantot metadatu redaktorus vai eksportēt datus standarta formātos (XML, JSON). 
Ja nepieciešams konkrēts risinājums metadatu strukturēšanai, ieteicams apspriesties ar datu kuratoru vai repozitorija tehnisko atbalstu. 

Atbilde: Gan failu nosaukuma garums, gan mapju struktūras dziļums ir saistīti ar failu sistēmu tehniskajiem ierobežojumiem. Windows operētājsistēmās, īpaši vecākās, pēc noklusējama, pastāv 260 rakstzīmju ierobežojums pilnam ceļam līdz failam, tas ietver visus mapju nosaukumus un pašu faila nosaukumu. Ja šis ierobežojums tiek pārsniegts, fails var kļūt nekopējams, neizdzēšams vai neatverams. Šādas problēmas bieži rodas kopēšanas, arhivēšanas vai apstrādes laikā. Jaunākās Windows versijās (10 un 11), šo failu ceļu ir iespējams pagarināt, taču tas negarantē ka fails darbosies visās programmās. 
Ieteikumi: 
  • Lietot īsus, kodolīgus un saprotamus nosaukumus, līdz 20-30 rakstzīmēm 
  • Nevaidot vairāk kā 5 mapju līmeņus 
  • Izvairīties no liekiem atkārtojumiem un detalizētas informācijas faila nosaukumā — to labāk atstāt metadatiem vai dokumentācijai 
  • Strukturēt mapes tā, lai samazinātu kopējo faila ceļa garumu 
Piemēri 
  • Nav ieteicams:
    C:\Projekti\Petijums_2025\Dati\Analize\Apstradati\EksperimentsPilot\rezultati_pilota_analize_eksperiments_petijums_v3.xlsx 
  • Ieteicams:
    C:\Projekti\Petijums_2025\Dati\rezultati_v3.xlsx 

Atbilde: Atstarpju lietošana failu nosaukumos tehniski nav aizliegta, taču tā var radīt problēmas dažās programmās, komandrindas rīkos vai tīmekļa sistēmās, kur atstarpes tiek interpretētas kā komandu sadalītāji. Tas var apgrūtināt automatizētu apstrādi vai failu kopīgošanu ar citiem lietotājiem un sistēmām. 
Ieteikumi: 
  • Izvairīties no atstarpēm, īpaši automatizācijas vai datu apstrādes kontekstā 
  • Lietot apakšsvītru (_) vai defisi (-), lai aizstātu atstarpes, piemēram: rezultati_2025.xlsx vai eksperiments-1.xlsx 
  • Saglabāt vienotu pieeju visā projektā  

Atbilde: Failu nosaukumos punkts (.) ir īpaši nozīmīgs, jo tas atdala faila nosaukumu no tā paplašinājuma, kas norāda faila tipu, piemēram .pdf, .txt vai .xlsx. Ja faila nosaukumā tiek izmantoti vairāki punkti, operētājsistēmas un programmas var kļūdaini nolasīt faila paplašinājumu. Tas var novest pie situācijām, kur fails netiek pareizi atvērts vai apstrādāts.  
Turklāt failu nosaukumos nav ieteicams izmantot arī citas īpašas rakstzīmes, piemēram /:?”<>|#%{}[]^~…, jo operētājsistēmas vai programmēšanas valodas tās izmanto citām funkcijām. Tāpat šie simboli var traucēt mākoņpakalpojumu (kā Google Drive vai OneDrive) failu sinhronizācijai vai radīt problēmas tiešsaistes programmās un skriptos. 
Ieteikumi:
• Nelietot punktus faila nosaukuma vidū vai sākumā, izņemot pirms paplašinājuma
• Izvairīties no speciālajiem simboliem — tie var būt rezervēti sistēmas komandām vai nolasīti nepareizi
• Tā vietā lieto defises (-) vai apakšsvītras (_), piemēram: eksperiments_1-v2.xlsx 

Atbilde: Failu nosaukumos ir iespējams lietot īpašās rakstzīmes, piemēram, latviešu diakritiskās zīmes (ē, ū, š, ķ utt.) vai citu valodu simbolus (æ, ø, å utt.), taču tas var radīt problēmas datņu apstrādē un pārvietošanā starp dažādām operētājsistēmām, programmām un skriptiem. Dažas sistēmas vai rīki var neatbalstīt konkrēto rakstzīmju kodējumu (piemēram, ASCII), kā rezultātā faili var netikt pareizi saglabāti, netikt atrasti vai vispār neatvērties. Tas ir īpaši būtiski automatizētās darba plūsmās, kur neparedzēts simbols var izjaukt skripta darbību. Kā arī īpašo rakstzīmju izmantošana var apgrūtināt failu izmantošanu internacionālā mērogā, kur attiecīgo valodu zīmes var nebūt viegli pieejamas un saprotamas. 
Ieteikumi: 
  • Izvairīties no īpašo rakstzīmju lietošanas failu nosaukumos, īpaši, ja faili tiks apstrādāti ar skriptiem, izmantoti īpaši novecojušā programatūrā vai pārvietoti starp dažādām sistēmām 
  • Tā vietā izmantot tikai burtus bez diakritiskajām zīmēm (a-z, A-Z), ciparus (0–9), defises (-) un apakšsvītras (_) 
Nav ieteicams: rezultāti pilota analīžu kopa3.xlsx 
Ieteicams: rezultati_v3.xlsx 
  • Kur iespējams izmantot Unicode UTF-8 rakstzīmju kodēšanas standartu, tas ir plaši izmantots un ļauj vienoti attēlot un apmainīties ar tekstu dažādās valodās 

Tehniskie un praktiskie aspekti

Atbilde: Pētniecības datus ieteicams uzglabāt šifrētās un drošās vietās, piemēram, uz pētniecības institūcijas uzturētajiem tīkla diskiem vai mākoņpakalpojumu serveriem  vai specializētos datu repozitorijos. Ir būtiski veidot regulāras rezerves kopijas un ievērot datu aizsardzības prasības, ko nosaka, piemēram, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). 

Atbilde: Par metadatu ievadi un to atbilstību standartiem, piemēram, Dublin Core, DataCite, atbild pats pētnieks vai viņa pilnvarota persona projektā. 
Repozitoriji parasti piedāvā metadatu ievades laukus, kas dod iespēju ievadīt metadatus pēc kāda/iem metadatu standartiem. To, kādus metadatu standartus atbalsta konkrētais repozitorijs, ieteicams meklēt repozitorija aprakstā un dokumentācijā. Repozitoriji visbiežāk nodrošina tikai pamata lauku aizpildes pārbaudi, retāk visaptverošu pārbaudi, līdz ar to par lauku aizpildīšanas pilnīgumu atbild pats pētnieks. 
Ja ir nepieciešams ievadīt metadatus lielākiem datu apjomiem vai specifiskām nozarēm, iespējams izmantot metadatu redaktorus vai eksportēt datus standarta formātos (XML, JSON). 
Ja nepieciešams konkrēts risinājums metadatu strukturēšanai, ieteicams apspriesties ar datu kuratoru vai repozitorija tehnisko atbalstu. 

Atbilde: Gan failu nosaukuma garums, gan mapju struktūras dziļums ir saistīti ar failu sistēmu tehniskajiem ierobežojumiem. Windows operētājsistēmās, īpaši vecākās, pēc noklusējama, pastāv 260 rakstzīmju ierobežojums pilnam ceļam līdz failam, tas ietver visus mapju nosaukumus un pašu faila nosaukumu. Ja šis ierobežojums tiek pārsniegts, fails var kļūt nekopējams, neizdzēšams vai neatverams. Šādas problēmas bieži rodas kopēšanas, arhivēšanas vai apstrādes laikā. Jaunākās Windows versijās (10 un 11), šo failu ceļu ir iespējams pagarināt, taču tas negarantē ka fails darbosies visās programmās. 
Ieteikumi: 
  • Lietot īsus, kodolīgus un saprotamus nosaukumus, līdz 20-30 rakstzīmēm 
  • Nevaidot vairāk kā 5 mapju līmeņus 
  • Izvairīties no liekiem atkārtojumiem un detalizētas informācijas faila nosaukumā — to labāk atstāt metadatiem vai dokumentācijai 
  • Strukturēt mapes tā, lai samazinātu kopējo faila ceļa garumu 
Piemēri 
  • Nav ieteicams:
    C:\Projekti\Petijums_2025\Dati\Analize\Apstradati\EksperimentsPilot\rezultati_pilota_analize_eksperiments_petijums_v3.xlsx 
  • Ieteicams:
    C:\Projekti\Petijums_2025\Dati\rezultati_v3.xlsx 

Atbilde: Atstarpju lietošana failu nosaukumos tehniski nav aizliegta, taču tā var radīt problēmas dažās programmās, komandrindas rīkos vai tīmekļa sistēmās, kur atstarpes tiek interpretētas kā komandu sadalītāji. Tas var apgrūtināt automatizētu apstrādi vai failu kopīgošanu ar citiem lietotājiem un sistēmām. 
Ieteikumi: 
  • Izvairīties no atstarpēm, īpaši automatizācijas vai datu apstrādes kontekstā 
  • Lietot apakšsvītru (_) vai defisi (-), lai aizstātu atstarpes, piemēram: rezultati_2025.xlsx vai eksperiments-1.xlsx 
  • Saglabāt vienotu pieeju visā projektā  

Atbilde: Failu nosaukumos punkts (.) ir īpaši nozīmīgs, jo tas atdala faila nosaukumu no tā paplašinājuma, kas norāda faila tipu, piemēram .pdf, .txt vai .xlsx. Ja faila nosaukumā tiek izmantoti vairāki punkti, operētājsistēmas un programmas var kļūdaini nolasīt faila paplašinājumu. Tas var novest pie situācijām, kur fails netiek pareizi atvērts vai apstrādāts.  
Turklāt failu nosaukumos nav ieteicams izmantot arī citas īpašas rakstzīmes, piemēram /:?”<>|#%{}[]^~…, jo operētājsistēmas vai programmēšanas valodas tās izmanto citām funkcijām. Tāpat šie simboli var traucēt mākoņpakalpojumu (kā Google Drive vai OneDrive) failu sinhronizācijai vai radīt problēmas tiešsaistes programmās un skriptos. 
Ieteikumi:
• Nelietot punktus faila nosaukuma vidū vai sākumā, izņemot pirms paplašinājuma
• Izvairīties no speciālajiem simboliem — tie var būt rezervēti sistēmas komandām vai nolasīti nepareizi
• Tā vietā lieto defises (-) vai apakšsvītras (_), piemēram: eksperiments_1-v2.xlsx 

Atbilde: Failu nosaukumos ir iespējams lietot īpašās rakstzīmes, piemēram, latviešu diakritiskās zīmes (ē, ū, š, ķ utt.) vai citu valodu simbolus (æ, ø, å utt.), taču tas var radīt problēmas datņu apstrādē un pārvietošanā starp dažādām operētājsistēmām, programmām un skriptiem. Dažas sistēmas vai rīki var neatbalstīt konkrēto rakstzīmju kodējumu (piemēram, ASCII), kā rezultātā faili var netikt pareizi saglabāti, netikt atrasti vai vispār neatvērties. Tas ir īpaši būtiski automatizētās darba plūsmās, kur neparedzēts simbols var izjaukt skripta darbību. Kā arī īpašo rakstzīmju izmantošana var apgrūtināt failu izmantošanu internacionālā mērogā, kur attiecīgo valodu zīmes var nebūt viegli pieejamas un saprotamas. 
Ieteikumi: 
  • Izvairīties no īpašo rakstzīmju lietošanas failu nosaukumos, īpaši, ja faili tiks apstrādāti ar skriptiem, izmantoti īpaši novecojušā programatūrā vai pārvietoti starp dažādām sistēmām 
  • Tā vietā izmantot tikai burtus bez diakritiskajām zīmēm (a-z, A-Z), ciparus (0–9), defises (-) un apakšsvītras (_) 
Nav ieteicams: rezultāti pilota analīžu kopa3.xlsx 
Ieteicams: rezultati_v3.xlsx 
  • Kur iespējams izmantot Unicode UTF-8 rakstzīmju kodēšanas standartu, tas ir plaši izmantots un ļauj vienoti attēlot un apmainīties ar tekstu dažādās valodās