Pastāvīgie identifikatori

Pastāvīgais identifikators (PID) ir nemainīga atsauce uz konkrētu resursu, piemēram, zinātnisku publikāciju, datu kopu, programmatūru vai fizisku objektu. PID nodrošina, ka resurss saglabā savu unikālo identifikāciju neatkarīgi no tā, kur tas tiek glabāts vai pārvietots digitālajā vidē. 

Galvenās priekšrocības 

• Atrodamība: PID atvieglo digitālo resursu atrašanu un identificēšanu, īpaši lielās datubāzēs vai tiešsaistes krātuvēs 

• Pieejamība: PID nodrošina, ka digitālais saturs laika gaitā joprojām ir pieejams, pat ja tas tiek pārvietots vai izdzēsts no sākotnējās atrašanās vietas  

• Uzticama citēšana: PID nodrošina stabilu veidu, kā citēt digitālos resursus pētnieciskajos rakstos un citos zinātniskajos darbos 

• Sadarbspēja: PID palīdz dažādām sistēmām un datubāzēm apmainīties ar informāciju par digitālajiem resursiem un tos koplietot 

Populārākie PID veidi pētniecībā 

• DOI (Digital Object Identifier): visbiežāk izmantots zinātniskajām publikācijām un datu kopām 

• ORCID (Open Researcher and Contributor ID): unikāls identifikators pētniekiem un autoriem 

• Handle: plaši lietots PID akadēmiskajos un valdības datos 

• ARK (Archival Resource Key): izmantots arhīvu un muzeju digitālajiem resursiem 

• ISBN (International Standard Book Number): unikāls identifikators grāmatām un citām monogrāfiskām publikācijām, kas nodrošina to viennozīmīgu identificēšanu izdevēju, bibliotēku un grāmatnīcu sistēmās