Atvērtās zinātnes galvenie pīlāri un koncepcijas

Atvērtā zinātne ir daudzpusīgs jēdziens, kas aptver vairākas savstarpēji saistītas jomas.

Atvērtā piekļuve nozīmē bezmaksas, tūlītēju tiešsaistes piekļuvi pētniecības publikācijām — zinātniskiem rakstiem, grāmatām un citiem materiāliem. Agrāk lielākā daļa zinātnisko publikāciju bija pieejamas tikai par maksu, tādējādi ierobežojot to piekļuvi. Tikai pētnieki, kuri varēja atļauties apmaksāt piekļuves maksu vai kuru pārstāvētā institūcija bija abonējusi žurnālu, varēja piekļūt zinātniskajiem rakstiem. Atvērtā piekļuve maina šo situāciju. 
Pastāv divi galvenie atvērtās piekļuves veidi: 
  • Zelta atvērtā piekļuve: Publikācijas tiek publicētas atvērtās piekļuves žurnālos, kas bieži sedz izmaksas, iekasējot maksu no autoriem vai to iestādēm (rakstu apstrādes maksas jeb APC), vai arī to finansē citas atbalsta shēmas 
  • Zaļā atvērtā piekļuve: Pētnieki paši publicē savas jau recenzētās publikācijas versijas atvērtajos repozitorijos, piemēram, universitātes digitālajā repozitorijā, paralēli publicēšanai abonētajā žurnālā 
Publicējot zinātnisko rakstu atvērtā piekļuvē tiek nodrošināta plašāka tā izplatīšana, līdz ar to palielinās citējumu skaits, kā arī tiek veicināta ātrāka atklājumu izplatība un nodrošināta sabiedrības piekļuve pētījumiem, kas bieži vien tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas. 

Atvērtie dati nozīmē, ka pētījumu dati tiek padarīti publiski pieejami, deponējot datu kopas uzticamos repozitorijos, piemēram, DataverseLV platformā.  
Atkarībā no pētījuma specifikas, atvērtie dati var ietvert gan neapstrādātus jēldatus, gan apstrādātus datus, kas ir pētījuma secinājumu pamatā. Pētījumos ievāktie dati var tikt uzskatīti par vērtīgu resursu, ko iespējams izmantot atkārtoti vai nu citiem pētījumiem, mācību nolūkiem vai, lai pārbaudītu pētījuma rezultātus. 
Tomēr ne vienmēr ir iespējams pētniecības datus padarīt atvērti pieejamus bez ierobežojumiem. Noteiktos gadījumos datiem var būt nepieciešami piekļuves ierobežojumi, piemēram, ja datu kopa satur sensitīvus personas datus, ar nacionālo drošību saistītus vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātus datus. Atvērtās zinātnes kustības vadmotīvs ir “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”. 
Lai nodrošinātu atvērto datu kvalitāti, ārkārtīgi svarīga ir pētniecības datu pārvaldība un datu pārvaldības plāni, kas palīdz pētniekiem plānot, kā ievākt, organizēt, uzglabāt, aizsargāt, kopīgot un saglabāt pētījuma datus.  

Šis atvērtās zinātnes aspekts ietver pētniecības metodoloģiju, protokolu un analītisko rīku (tostarp programmatūras koda) publisku pieejamību. Tas ļauj citiem pētniekiem precīzi atkārtot pētījuma soļus un analīzi, veicinot zinātnisko rezultātu reproducējamību un validāciju. 

Amatierzinātne jeb pilsoņu zinātne (angliski: citizen science) ietver plašākas sabiedrības iesaistīšanos zinātniskajā pētniecībā. Tas var būt no datu vākšanas (piemēram, putnu novērojumi vai dabas parādību reģistrēšana) līdz datu analīzei vai pat palīdzībai pētījumu jautājumu formulēšanā. Šī pieeja ne tikai palielina datu apjomu un dažādību, bet arī veicina sabiedrības iesaisti zinātnē un uzlabo zinātnes pratību. 

Tradicionālā zinātnisko rakstu un projektu pieteikumu recenzēšana parasti notiek anonīmi. Savukārt atklāta recenzēšana, kur recenzentu identitāte vai pašas recenzijas saturs ir publiski pieejami, veicina caurspīdīgumu, paaugstina recenzentu atbildību un uzlabo recenzēšanas procesa kvalitāti. 

Atvērtās zinātnes galvenie pīlāri un koncepcijas

Atvērtā zinātne ir daudzpusīgs jēdziens, kas aptver vairākas savstarpēji saistītas jomas.

Atvērtā piekļuve nozīmē bezmaksas, tūlītēju tiešsaistes piekļuvi pētniecības publikācijām — zinātniskiem rakstiem, grāmatām un citiem materiāliem. Agrāk lielākā daļa zinātnisko publikāciju bija pieejamas tikai par maksu, tādējādi ierobežojot to piekļuvi. Tikai pētnieki, kuri varēja atļauties apmaksāt piekļuves maksu vai kuru pārstāvētā institūcija bija abonējusi žurnālu, varēja piekļūt zinātniskajiem rakstiem. Atvērtā piekļuve maina šo situāciju. 
Pastāv divi galvenie atvērtās piekļuves veidi: 
  • Zelta atvērtā piekļuve: Publikācijas tiek publicētas atvērtās piekļuves žurnālos, kas bieži sedz izmaksas, iekasējot maksu no autoriem vai to iestādēm (rakstu apstrādes maksas jeb APC), vai arī to finansē citas atbalsta shēmas 
  • Zaļā atvērtā piekļuve: Pētnieki paši publicē savas jau recenzētās publikācijas versijas atvērtajos repozitorijos, piemēram, universitātes digitālajā repozitorijā, paralēli publicēšanai abonētajā žurnālā 
Publicējot zinātnisko rakstu atvērtā piekļuvē tiek nodrošināta plašāka tā izplatīšana, līdz ar to palielinās citējumu skaits, kā arī tiek veicināta ātrāka atklājumu izplatība un nodrošināta sabiedrības piekļuve pētījumiem, kas bieži vien tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas. 

Atvērtie dati nozīmē, ka pētījumu dati tiek padarīti publiski pieejami, deponējot datu kopas uzticamos repozitorijos, piemēram, DataverseLV platformā.  
Atkarībā no pētījuma specifikas, atvērtie dati var ietvert gan neapstrādātus jēldatus, gan apstrādātus datus, kas ir pētījuma secinājumu pamatā. Pētījumos ievāktie dati var tikt uzskatīti par vērtīgu resursu, ko iespējams izmantot atkārtoti vai nu citiem pētījumiem, mācību nolūkiem vai, lai pārbaudītu pētījuma rezultātus. 
Tomēr ne vienmēr ir iespējams pētniecības datus padarīt atvērti pieejamus bez ierobežojumiem. Noteiktos gadījumos datiem var būt nepieciešami piekļuves ierobežojumi, piemēram, ja datu kopa satur sensitīvus personas datus, ar nacionālo drošību saistītus vai ar intelektuālā īpašuma tiesībām aizsargātus datus. Atvērtās zinātnes kustības vadmotīvs ir “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”. 
Lai nodrošinātu atvērto datu kvalitāti, ārkārtīgi svarīga ir pētniecības datu pārvaldība un datu pārvaldības plāni, kas palīdz pētniekiem plānot, kā ievākt, organizēt, uzglabāt, aizsargāt, kopīgot un saglabāt pētījuma datus.  

Šis atvērtās zinātnes aspekts ietver pētniecības metodoloģiju, protokolu un analītisko rīku (tostarp programmatūras koda) publisku pieejamību. Tas ļauj citiem pētniekiem precīzi atkārtot pētījuma soļus un analīzi, veicinot zinātnisko rezultātu reproducējamību un validāciju. 

Amatierzinātne jeb pilsoņu zinātne (angliski: citizen science) ietver plašākas sabiedrības iesaistīšanos zinātniskajā pētniecībā. Tas var būt no datu vākšanas (piemēram, putnu novērojumi vai dabas parādību reģistrēšana) līdz datu analīzei vai pat palīdzībai pētījumu jautājumu formulēšanā. Šī pieeja ne tikai palielina datu apjomu un dažādību, bet arī veicina sabiedrības iesaisti zinātnē un uzlabo zinātnes pratību. 

Tradicionālā zinātnisko rakstu un projektu pieteikumu recenzēšana parasti notiek anonīmi. Savukārt atklāta recenzēšana, kur recenzentu identitāte vai pašas recenzijas saturs ir publiski pieejami, veicina caurspīdīgumu, paaugstina recenzentu atbildību un uzlabo recenzēšanas procesa kvalitāti.