2026. gada februārī Latvijas Datu kuratoru tīkla pārstāves – Elīna Peina no Augstākās izglītības un zinātnes IT koplietošanas pakalpojumu centra, kā arī Laura Badūne un Monta Simona Zeltiņa no Rīgas Stradiņa universitātes – piedalījās 20. starptautiskajā datu kurācijas konferencē International Digital Curation Conference (IDCC26), ko organizē Digital Curation Centre.

Digital Curation Centre (DCC) ir Apvienotajā Karalistē bāzēta starptautiska organizācija, kas veicina labās prakses attīstību pētniecības datu pārvaldībā un digitālajā kurācijā. Tās ikgadējā konference IDCC ir kļuvusi par nozīmīgu tikšanās vietu globālajai datu pārvaldītāju kopienai.

Šī gada konference norisinājās no 16. līdz 18. februārim Zagrebā, Horvātijā, un pulcēja aptuveni 300 datu jomas profesionāļu no dažādām valstīm. Konferences galvenā tēma – AI, austerity, and authoritarianism: contemporary challenges in digital curation – akcentēja strauji mainīgo vidi, kurā tiek radīti, pārvaldīti un saglabāti pētniecības dati. Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta mākslīgā intelekta (MI) pieaugošajai lomai, finanšu ierobežojumu ietekmei uz infrastruktūras attīstību, kā arī politiskajiem un pārvaldības izaicinājumiem, kas ietekmē uzticamu datu ilgtermiņa pieejamību.

Konferences programmā tika iekļautas darbnīcas, galvenās uzrunas, sesijas, īsie ziņojumus (lightning talks) un plakātu prezentācijas, piedāvājot gan stratēģisku skatījumu, gan praktiskus piemērus balstītus pieredzē. Konferences dalībniekus tās atklāšanas un noslēguma ceremonijās uzrunāja Rudžera Boskoviča institūta Vecākā pētniece Antica Čulina, Indiānas Universitātes Pētniecības datu pakalpojumu direktore Mikala Narlock un Pensilvānijas Universitātes bibliotēku Snaidera-Granadera pētniecības datu un digitālās stipendijas direktore Dr. Lynda Kellam. Viņas savās uzrunās pievērsa uzmanību atvērtās zinātnes nākotnei, atbildīgai datu pārvaldībai un kopienu nozīmei ilgtspējīgas pētniecības infrastruktūras stiprināšanā. Paralēlajās sesijās tika aplūkotas tādas tēmas kā:

  • MI un mašīnmācīšanās risinājumi datu kurācijā;
  • datu pārvaldības plānu integrēšana pētniecības infrastruktūrā;
  • pārvaldība, uzticamība un sertifikācijas struktūra;
  • sensitīvu datu pārvaldība un ētiskā atbildība;
  • kopienu veidošana un profesionālo prasmju attīstība;
  • finansiālā, vides un organizatoriskā ilgtspēja.

Konferences laikā gūtās galvenās atziņas

  • MI arvien vairāk tiek integrēts pētniecības datu pārvaldības procesos. Lai arī tas spēj atvieglot metadatu veidošanu, datu strukturēšanu un plānošanu, cilvēka iesaiste un uzraudzība joprojām ir kritiski svarīga, īpaši darbā ar sarežģītiem vai sensitīviem datiem. MI risinājumiem jāpapildina speciālistu kompetence, nevis tā jāaizstāj.
  • Datu pārvaldības plānu (DPP) izstrāde attīstās – tie arvien vairāk kļūst par dinamisku un ar citiem pētniecības rīkiem savietojamu instrumentu, ne tikai formālu dokumentu administratīvām vajadzībām. Tas atspoguļo plašāku pāreju uz koordinētu, visā pētniecības ciklā integrētu datu pārvaldību.
  • Viscaur konferencei izskanēja uzsvars uz uzticamību, caurspīdīgumu un ilgtspēju. Digitālā kurācija nav tikai tehnisks process, bet arī ētiska un stratēģiska izvēle. Ilgtermiņa ieguldījumi, skaidri definētas atbildības un sadarbība kopienas ietvaros ir priekšnoteikumi drošai un uzticamai pētniecības datu pārvaldībai.
  • Pētniecības vide kļūst arvien sarežģītāka – datu pārvaldība vairs nav lineārs process, bet gan dažādu sistēmu, standartu un iesaistīto pušu koordinēta mijiedarbība. Šādā kontekstā būtiska nozīme ir savietojamībai un pārskatāmi organizētiem darba procesiem, kas nereti ir tikpat svarīgi kā jaunu rīku ieviešana.

Dalība IDCC26 sniedza vērtīgu starptautisku skatījumu uz nozares attīstības tendencēm. Bija iedrošinoši pārliecināties, ka Latvijas kompetences daudzās jomās ir līdzvērtīgas Eiropas attīstības virzieniem, vienlaikus apzinoties nepieciešamību turpināt stiprināt profesionālās prasmes, sadarbību un ilgtspējīgus risinājumus pētniecības datu pārvaldībā.