Datu veidi
Uzsākot datu vākšanu, būtiski saprast, kāda veida dati tiks iegūti pētījuma laikā, lai tos jau savlaicīgi būtu iespējams labi pārvaldīt. Pētniecības datus iespējams iedalīt dažādās grupās. Katram datu veidam var būt specifiski labas pārvaldības principi.
Kvantitatīvie vai kvalitatīvie dati
Viens no biežāk sastopamajiem datu dalījumiem ir pēc informācijas veida, ko tie atspoguļo — kvantitatīvi vai kvalitatīvi dati.
Kvantitatīvie pētniecības dati ir skaitliskā veidā izteikti dati, kas tiek iegūti, izmantojot sistemātiskas metodes, piemēram, aptaujas, eksperimentus, mērījumus, novērojumus vai sekundāro datu analīzi. Šie dati tiek analizēti, izmantojot statistiskās metodes, lai identificētu tendences, sakarības un modeļus.
Kvalitatīvie pētniecības dati parasti tiek izteikti vārdiskā, vizuālā vai citā ar skaitļiem nesaistītā formātā un tiek analizēti, lai izprastu nozīmes, pieredzes, attieksmes un sociālās parādības. Kvalitatīvie dati tiek iegūti, izmantojot kvalitatīvās pētniecības metodes, piemēram, padziļinātās intervijas, diskusijas fokusgrupās, novērojumus un dokumentu analīzi.
Primārie vai sekundārie dati
Datu veidus iespējams nošķirt arī pēc to ieguves avota — primārie dati vai sekundārie dati.
Primārie dati ir oriģināli dati jeb informācija, ko ievāc pats pētnieks (vai pētnieku grupa) tieši konkrētajam pētījumam. Primārie dati var tikt ievākti ar dažādām metodēm, piemēram, aptaujām, intervijām, eksperimentiem, novērojumiem u. c.
Sekundārie dati ir jau iepriekš ievākti un saglabāti dati, kurus pētnieks izmanto, bet pats tieši neievāc pētījuma laikā. Sekundāro datu avoti var būt publiski vai privāti datu repozitoriji, dažādu iestāžu un organizāciju (piemēram, statistikas pārvaldes, monitoringa programmu, valsts pārvaldes, komercuzņēmumu vai veselības aprūpes sistēmas) krātie dati. Šādu datu ieguves procesā ietilpst dažādu datu avotu izpēte un piekļuves nodrošināšana atbilstošām datu kopām.
